DEGUNA ELPOŠANA KĀ AIZSARDZĪBA PRET COVID-19 VĪRUSU
Ir zinātniski pierādīts, ka dabiski augstais slāpekļa oksīda līmenis deguna elpceļos darbojas kā ķermeņa pirmā aizsardzības līnija pret infekcijām! Tāpēc dari ko darīdams, elpo caur degunu! 🤐
Šobrīd tiek aktīvi pētīts kā apturēt jauno Korona vīrusu. Jau tagad ir skaidrs, ka Covid 19 izplatās tāpat kā citas gripai līdzīgas slimības: ar siekalu vai gļotu pilieniem gaisā. Ķermenim tam ir dabisks filtrs- deguns.
Jau 2005.gadā SARS (smaga akūta elpošanas sindroma koronavīruss) epidēmijas uzliesmojuma laikā zinātnieki pierādīja, ka elpošana caur degunu, nevis caur muti, veicina aizsardzību pret vīrusiem. Elpošanas eksperts Patriks Makkevens (Patrick McKeown) uzsver, ka tas ir tieši tāpat arī ar Korona vīrusu. Gaisam nonākot deguna elpceļos, tas tiek filtrēts. Deguna dobumi deguna elpošanas laikā rada slāpekļa oksīdu (NO). Šai gāzei ir pretvīrusu iedarbība, kas, cita starpā, kavē SARS CoV replikāciju infekcijas agrīnās stadijās (Åkerström, 2005). Šī 2005. gada pētījuma rezultāti saskan ar 1999. gada darbu, kurā aprakstīta slāpekļa oksīda ietekme uz vīrusa augšanu. Tiek uzskatīts, ka slāpekļa oksīds ir būtisks balto asinsķermenīšu aizsargājošajai funkcijai, iznīcinot nevēlamus mikroorganismus. Dabiski augstais slāpekļa oksīda līmenis deguna elpceļos atbalsta teoriju, ka gāze darbojas kā ķermeņa pirmā aizsardzības līnija pret infekcijām (Lundberg and Weitzberg, 1999).
MUTES ELPOŠANAS KAITĪGĀ IETEKME
Papildus deguna elpošanas aizsargājošajai iedarbībai pret vīrusiem, tā ir ieteicama vēl daudzu citu iemeslu dēļ. Piemēram, ievērojamais Orofaciālās miofunkcionālās terapijas (OMFT) speciālists Dr. Germans Ramirezs, veido tiešu saikni starp zemāku uzņemto skābekļa daudzumu elpojot caur muti, un lielāku iespēju saslimt ar vēzi. Viņš atsaucas uz amerikāņu Gregg Semenza un William Kaelin un britu sera Peter Ratcliffe pētījumu par molekulāro šūnu reakciju uz skābekļa izmaiņām. Viņu pētījumi (par kuriem viņi 2019. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā/ medicīnā) liecina, ka šūnas, kuras nesaņem pietiekami daudz skābekļa, iegulda savu enerģiju šī deficīta mazināšanā un tāpēc ir vieglāks vēža mērķis. Ramirezs arī norāda, ka mutes elpošana liek organismam izdalīt vairāk CO2 (oglekļa dioksīds). Nieres to atjaunos, ražojot bikarbonātu (nātrija hidrogēnkarbonātu). Un, lai to izdarītu, nieres caur urīnu izvada svarīgas minerālvielas, piemēram, magniju un kalciju. Līdz ar to mutes elpošana bojā vispārējo veselību.
Raksts sagatavots balstoties uz informāciju no elpošanas eksperta un Buteiko (Buteyko) trenera Patrika Makkevena (Patrick McKeown) un Germana Ramireza-Yañeza (German Ramirez-Yañez) lekcijas OMFT 2019 simpozijā.